|
Latvija Pârskats par tautas attistìbu 1995
|
9. nodaîas saturs
- Statistika: 1994. - noziedzìbas stabilizâcijas gads
- Visstraujâkais - vardarbìbas pieaugums
- Noziedzìbu veicinoøie faktori
- Organizètâs noziedzìbas attìstìba
- Noziedzìbas apkaroøana un novèrøana
Jautâjums par noziedzìbas pieaugumu Latvijâ ietver pretrunu un paradoksu paøâ tâ bútìbâ - statistika liecina par reåistrèto noziegumu skaita samazinâøanos, bet tikmèr citi avoti (prese, socioloåija) liecina par noziedzìbas paplaøinâøanos, ìpaøi organizètâs noziedzìbas attìstìbu. Tautas attìstìbas svarìga sastâvdaîa ir cilvèka droøìba visplaøâkâ izpratnè. Noziedzìba, ìpaøi organizèta noziedzìba, apdraud ne tikai tautas fizisko droøìbu, bet arì tâs labklâjìbu un var likt nopietnus øæèrøîus demokrâtijas nostiprinâøanai.
Noziedzìbas problèma, lìdzâs zemajam labklâjìbas lìmenim un bezdarbam, socioloåiskâs aptaujâs tiek minèta kâ viens no øobrìd visaktuâlâkajiem jautâjumiem Latvijas sabiedrìbâ. Publikâcijas presè îauj spriest arì par ievèrojamu noziedzìbas latento daîu.
Izvèrtèjot noziedzìbas tendences laika posmâ kopø Latvijas valstiskâs neatkarìbas atjaunoøanas 1990.-91. gadâ, var izcelt vairâkus aspektus:
- vèrojama noziegumu skaita pakâpeniska samazinâøanâs un noziedzìbas stabilizâcija, bet palielinâs smago, ar vardarbìbu saistìto noziegumu skaits;
- noziegumus izdarìjuøo personu starpâ pieaug recidìva procents, ko veicina sliktie apstâkîi ieslodzìjuma vietâs un neefektìvâ notiesâto rehabilitâcijas sistèma;
- pieaug ekonomisko noziegumu latentâ daîa, tai skaitâ - korupcija valsts varas aparâtâ un tiesìbsargâøanas struktúrâs;
- ekonomiskâ krìze veicina organizètâs noziedzìbas attìstìbu, kas, savukârt, apdraud brìvâ tirgus un demokrâtijas veidoøanos.
- valstì notiek plaøa tiesu un izmeklèøanas reforma, kas îauj prognozèt, ka, pèc grútìbâm jaunâ modeîa apgúøanas posmâ, tiesìbsargâøanas sistèmas darbs kîús efektìvâks.
Vèrtèjot noziedzìbas tendences, jâðem vèrâ, ka tâs, tâpat kâ tautas attìstìba Latvijâ, nav iespèjams objektìvi analizèt, apskatot tikai ìsu, norobeýotu laika periodu deviðdesmitajos gados.
Statistika: 1994. - noziedzìbas stabilizâcijas gads
Pèc 1994. gada datiem Latvijâ ik diennakti reåistrèti vairâk nekâ 100 noziegumi, t.i., ik stundu vidèji - 5. Kopèjais reåistrèto noziegumu skaits aizvadìtâs desmitgades laikâ Latvijâ pieaudzis gandrìz trìskârt (1987. gadâ - 21 502 noziegumi, 1992. gadâ - 61 871). Øobrìd statistika liecina par noziegumu skaita samazinâøanos lìdz 1991. gada lìmenim:
Analizèjot noziegumu skaita svârstìbas, jâðem vèrâ, ka tâs var atspoguîot cèloðsakarìbas vairâku gadu posmâ. Noziedzìbas pieaugums Latvijâ sâkâs 1988. gadâ, kâ sekas vispârèjai sabiedrìbas liberalizâcijai tâ laika PSRS. Ekonomiskie procesi 80.-90. gadu mijâ attìstìjâs straujâk par tiesìbu sistèmas, valsts institúciju un sabiedrìbas apziðas izmaiðâm. Likumu atpalicìba un jaunas tiesìbu normas radìja nedroøìbu milicijas (policijas) darbinieku un prokuroru vidú. 1986.-1990. g. posmâ gandrìz divkârt samazinâjâs pie kriminâlatbildìbas saukto personu skaits. Tas neatbilda faktiskajai kriminogènajai situâcijai, un ir pamats uzskatìt, ka tas kîuva par vienu no galvenajiem noziedzìbas straujâ pieauguma cèloðiem.
1993.-94. gados notiesâto personu skaits atjaunojies 1986. gada lìmenì un vienlaikus apstâjies noziedzìbas pieaugums.
Visstraujâkais - vardarbìbas pieaugums
Latvijâ noziegumu kopskaita lielâko daîu veido zâdzìbas (1993. g. - 75%, 1994. g. - 66%). Visvairâk pieaudzis to noziegumu skaits, kas saistìti ar vardarbìbu:
Attiecìbâ pret kopèjo noziegumu skaitu, visstraujâk pieaug laupìøanas (1993. g. - 2,2%, 1994. g. - 2,7%). Pieaug arì smagu miesas bojâjumu nodarìøanas gadìjumu skaits (attiecìgi 1,4 un 1,7%).
Lai arì statistika liecina par slepkavìbu skaita samazinâøanos, îoti augsts ir slepkavìbu skaits attiecìbâ pret iedzìvotâju skaitu - ik dienas tiek reåistrèta slepkavìba.
Vispâratzìts, ka izvaroøanas bieýâk paliek nereåistrètas, taàu pagaidâm ne kriminologi, ne sievieøu organizâcijas nav veikuøi øìs problèmas detalizètu izpèti.
Statistika liecina, ka trìs gadu posmâ (1992.-1994. g.) vairâk nekâ trìskârt pieaudzis to noziegumu skaits, kuros pielietoti øaujamieroài, 1994. gadâ sasniedzot 486 gadìjumus. Øim râdìtâjam nav tendences samazinâties, un tas cieøi saistâms ar øaujamieroàu pieejamìbas paplaøinâøanos:
- kopø 1993. gada, saskaðâ ar likumu par øaujamieroàiem agrâk netiesâti LR pilsoði var iegâdâties øaujamieroàus paøaizsardzìbai;
- túkstoøiem øaujamieroàu personìgâ lietoøanâ ieguvuøi ârrindas zemessargi (t.i., pilsoði, kuri veic dienestu ârpus pamatdarba);
- nekontrolèjamu ieroàu melno tirgu radìja Krievijas armijas izveøanas laikâ notikusì ieroàu, munìcijas un sprâgstavielu nelegâlâ tirdzniecìba.
Øobrìd grúti pat aptuveni konstatèt, cik øaujamieroàu ir Latvijâ. Gan robeýsargi, gan ceîu policija, gan arì citi dienesti regulâri konfiscè nelegâlus ieroàus. Arì likumìgâ ceîâ iegúto ieroàu glabâøana un izmantoøana ne vienmèr atbilst likuma prasìbâm. Tomèr pèc policijas datiem, legâli iegútie un reåistrètie øaujamieroài noziegumu izdarìøanai izmantoti reti. Galvenâ problèma ir nelegâlie ieroài, kas saistìti ar Krievijas armijas bruðojuma nekontrolèjamu iztirgoøanu.
Noziedzìbas iemesli, kas saistìti ar ekonomiskajiem apstâkîiem, ietver sevì arì sociâlos un tiesiskos jautâjumus. PSRS sabrukøanas rezultâtâ notika strauja sabiedrìbas mantiskâ noslâðoøanâs (sk. nodaîu par iedzìvotâju ienâkumu samazinâøanos un augoøu nabadzìbu). Tâ izraisìja sociâlpsiholoåiskas sekas, kas veicinâja korupciju, zâdzìbas, izspieøanas. Paralèli eksistèja nereâlas valsts noteiktas cenas un atseviøæi brìvâ tirgus elementi, un øìs situâcijas izmantoøana nodroøinâja hiperbolizètu peîðu, kas simtâm reiýu pârsniedza valsts sektorâ nodarbinâto algas. Tas jo ìpaøi veicinâja korupciju un organizètâs noziedzìbas attìstìbu (sk. turpmâk).
Likumdoøana arì øobrìd minimâli reglamentè skaidras naudas darìjumus un naudas lìdzekîu izcelsmes noskaidroøanu. Nodokîu iekasèøanas un maksas kontroles sistèma attìstâs îoti lèni, un tâs nepilnìbas pagaidâm veicina ekonomiskos noziegumus. Mantisko noziegumu, pirmkârt, sìko zâdzìbu veicinoøs faktors ir arì augoøais bezdarbs.
Katastrofâli neproduktìva ir ekonomisko noziegumu izmeklèøana - 1994. gadâ ierosinâtas 860 kriminâllietas par ekonomiskajiem noziegumiem, no kurâm tikai 109 nosútìtas uz tiesu.
Pieaug recidìva gadìjumi, t.i., arvien bieýâk noziegumus izdara agrâk sodìtas personas:
1988. g. - 28,8%,
1989. g. - 28,6%,
1990. g. - 33,0%,
1991. g. - 35,1%,
1992. g. - 34,6%,
1993. g. - 40,3%,
1994. g. - 40,0%.
Pèdèjâ gada laikâ no 2231 personâm, kas atbrìvotas no ieslodzìjuma vietâm, 333 personas atkârtoti izdarìjuøas noziegumus.
Øos faktus nevar nesaistìt ar situâciju ieslodzìjuma vietâs. Tikai 1994. gadâ uzsâkta pâreja no koloniju uz kameru tipa cietumiem un pieðemti grozìjumi likumdoøanâ, lai ieviestu progresìvo sodu sistèmu. Dati par kriminogèno vidi ieslodzìjuma vietâs liecina, ka gandrìz 2/3 no tur izdarìtajiem likumpârkâpumiem izdarìjuøi 18-29 gadus veci cilvèki. Par krìzi Latvijas cietumos liecina tas, ka starp 16 ieslodzìto bègøanas gadìjumiem 1994. gadâ bija arì grupveida bègøanas: lìdz øim nepieredzèti lielâ 89 ieslodzìto bègøana no Pârlielupes cietuma, kâ arì 15 sodìto bègøana no Grìvas cietuma. Vairâku Latvijas cietumu èkas búvètas vèl øì gadsimta sâkumâ, tâs ir novecojuøas un neatbilst ne vietèjâm, ne starptautiskajâm ieslodzìto uzturèøanas prasìbâm. Personâm, kas atgrieýas no soda izcieøanas, attiecìbâs ar valsts iestâdèm un paøvaldìbâm ir apgrútinâts sociâlâs rehabilitâcijas process (sk. nodaîu par mazaizsargâto iedzìvotâju grupu integrâciju).
Par noziegumu sociâlpsiholoåiskiem cèloðiem liecina tas, ka par noziegumu izdarìøanu aizdomâs turèto skaitâ alkohola reibumâ bijuøo personu ìpatsvars pârsniedz 50%. Nepilngadìgo izdarìto noziegumu skaits pèc statistikas datiem samazinâs(1991. g. - 18,9%, 1994. g. - 12,5%). Taàu augstais neatklâto noziegumu skaits, starp kuriem var prezumèt salìdzinoøi augstu nepilngadìgo ìpatsvaru, neîauj objektìvi spriest par faktisko stâvokli. Par iespèjamu negatìvu perspektìvu liecina tas, ka 44% no visiem reåistrètajiem noziegumiem izdarìjuøas personas vecumâ no 18 lìdz 29 gadiem, no tiem 28% - 18-24 gadus vecas personas.
Organizètâs noziedzìbas attìstìba
Organizètâs noziedzìbas attìstìba arì saistâma ar ekonomiskiem procesiem. 80. gadu beigâs toreizèjâs PSRS teritorijâ organizètâs noziedzìbas attìstìbu veicinâja nereâlais rubîa kurss, nereâlâs cenas, deficìts. Veidojâs pagrìdes bagâtnieki, kas nevarèja lìdzekîus legalizèt un tiesas ceîâ tos aizsargât. Civiltiesiskos strìdus risinâja ar "izsitèju" piesaistìøanu. Ekonomisko reformu rezultâtâ paplaøinâjâs privâtais sektors, un lìdz ar to sâkâs rekets, t.i., "nodevu" vâkøana no jaunajiem privâuzðèmèjiem, galvenokârt, tirgotâjiem. No bijuøo sportistu vidus veidojâs bruðotas reketieru grupas. "Jumta" rekets kîuva par visaptveroøu organizètâs noziedzìbas veidu un vienu no galvenajiem peîðas avotiem,- ir pamats uzskatìt, ka prasìtos 10% no apgrozìjuma maksâ lielâkâ daîa mazo un vidèjo uzðèmèju lielâkajâs Latvijas pilsètâs, ìpaøi sfèrâs, kur norèæini notiek skaidrâ naudâ. Nepakîauøanâs gadìjumos tiek draudèts vai tiek pielietota vardarbìba, par ko îauj spriest desmitiem sprâdzienu Rìgas un citu pilsètu kafejnìcâs, veikalos, u.tml. Saglabâjoties jau iepriekøminètajai korupcijai valsts varas aparâtâ, ar reketu iegútie lìdzekîi organizètâs noziedzìbas struktúrâm îauj iespiesties uzðèmèjdarbìbâ un banku veidoøanâ, privatizâcijâ, øobrìd aktualizèjot arì naudas "atmazgâøanas" problèmu.
Par organizèto noziedzìbu statistikas datu nav, tâpèc par tâs attìstìbu var spriest galvenokârt pèc tiesìbsargâøanas iestâýu amatpersonu un citu speciâlistu izteikumiem un materiâliem masu mèdijos.
Organizèto reketieru grupu peîðas avots ir arì prostitúcija. Pèc Rìgas policijas datiem, galvaspilsètâ varètu bút viarâk kâ 10 túkstoøi prostitútu, kurâm jâpieskaita vèl vairâki túkstoøi kúrortpilsètâ Júrmalâ, ostas pilsètâs - Ventspilì un Liepâjâ un citâs lielâkajâs Latvijas pilsètâs. Nodarboøanâs ar prostitúciju likumdoøanâ nav atîauta, taàu ar esoøajâm sankcijâm, kaut arì izveidota Tikumìbas policija, to nav iespèjams ierobeýot - maksimâlais administratìvais sods ir 50 santìmi, tas ir apmèram 1 dolârs, prostitúta par stundu var nopelnìt 30-40 USD... Prostitúcijâ tiek izmantots arì importèts nelegâlais darbaspèks - policija uzskata, ka lìdz 30% prostitútu ir no Moldovas, Baltkrievijas, Ukrainas vai citâm bijuøâs PSRS valstìm.
Atbilstoøi Latvijas åeopolitiskajam stâvoklim, gandrìz visas galvenâs organizètâs noziedzìbas nozares aptver transnacionâlâ noziedzìba, kas rada kopìgas problèmas visai Eiropai. Par galvenajiem virzieniem liecina Interpola Latvijas nacionâlâ biroja darba virzieni: automaøìnu zâdzìbas, nelikumìga narkotiku iegâde un pârvadâøana, prostitúcija - organizèta sievieøu nosútìøana uz Eiropas valstìm, dokumentu vai valútas viltoøana, mâkslas un antikvâro priekømetu zâdzìbas, radioaktìvo vielu nelegâla izplatìøana.
Sadarbìbâ ar vairâku Eiropas valstu policijâm 1994. gadâ aizturèti vairâki narkotiku tirgotâji. No NVS valstìm tiek ievesta marihuâna (pèrn uz robeýas konfiscèti nepilni divi kilogrami). Pirmais heroìna konfiskâcijas gadìjums Latvijâ notika 1995. gada februârì, bet jau pirms gada Oslo aizturèja cilvèku, kurø bija ievedis heroìnu no Latvijas. Tas îauj secinât, ka Latvija arì øajâ jomâ tiek izmantota kâ tranzìtvalsts.
Kâ ìpaøi strauji attìstoøos starptautiskâs kriminalitâtes jomu jâmin nelegâlâ migrâcija. Latvija ir tranzìtceîø kurdu, irâkieøu, afgâðu, palestìnieøu un citu Âzijas valstu politisko patvèruma meklètâjiem ceîâ uz Skandinâvijas valstìm. Kopø 1992. gada aizturèti vairâk nekâ 1000 nelegâlie migranti un politisko patvèruma meklètâji, kas caur Latviju devâs uz Zviedriju. Ir pamats uzskatìt, ka patiesais nelegâlo pârceîotâju un politisko patvèruma meklètâju skaits ir daudzkârt lielâks, un viðu plúsmu caur Latviju organizè un koordinè øeit pastâvìgi atrodoøies "aåenti". 1994. gada beigâs tika aizturèta lìdz øim vislielâkâ grupa - 149 cilvèki, kâ arì arestèts Latvijas pilsonis, kas centâs ar zvejas kuåìti viðus pârvest pâr Baltijas júru uz Zviedriju.
Noziedzìbas apkaroøana un novèrøana
Statistika liecina, ka tikai slepkavìbu un smagu miesas bojâjumu gadìjumu atklâjamìba pârsniedz pusi. Pârèjos noziegumu veidos neatklâto noziegumu procents ir lielâks:
Tomèr atklâjamìbas apjoms absolútos skaitîos nesamazinâs (sk. tabulu 9.1). Ir pamats uzskatìt, ka situâcijas pasliktinâøanâs øajâ aspektâ vairs nenotiks.
1994. gadâ tika realizèta izmeklèøanas sistèmas un tiesu reforma. 1995. gada pavasarì sâkusi darboties trìspakâpju tiesu sistèma, kurai jâveicina tiesu neietekmèjamìba. Øogad paredzèts oficiâli akceptèt tiesneøu ètikas normas.
Organizètâs noziedzìbas apkaroøanai Kriminâlpolicijas ietvaros izveidota specializèta struktúra - Organizètâs noziedzìbas apkaroøanas birojs, kuram paralèli darbojas specializèta struktúra prokuratúrâ. Kriminâlpolicijas ietvaros paralèli darbojoties Ekonomiskajai policijai un Narkotiku apkaroøanas birojam, tiek ìstenots funkciju pârklâøanâs princips. Strauji palielinâs arì Interpola nacionâlâ biroja darba apjoms - 1994. gadâ saðemti jau 3349 pieprasìjumi. Visvairâk - no Vâcijas un Krievijas, tâm seko Zviedrija, Lietuva, Polija. Tas liecina, ka paplaøinâs nepiecieøamâs informâcijas apmaiða. Arì Eiropas mèrogâ neatrisinâts, paliek liecinieku aizsardzìbas un droøìbas jautâjums, bez kâ nav iedomâjama pilnvèrtìga cìða ar organizèto noziedzìbu.
1994. gadâ tika izveidots vienots Valsts Ieðèmumu dienests, kas apvieno nodokîu inspekcijas, muitu un finansu izziðu. 1995. gadâ VID pirmoreiz saðèma no iedzìvotâjiem nodokîu deklarâcijas. Turpmâk nepiecieøams pilnveidot mehânismu, kâ panâkt nodokîu iekasèøanu. Citastarp nepiecieøams izstrâdât pilnìgu uzðèmumu bankrota mehânismu, kâda Latvijâ vèl arvien nav.
Muitâ izveidota Tarifu daîa, lai uzlabotu nodokîu un nodevu iekasèøanu un paplaøinâtu kontrabandas novèrøanas iespèjas. Paralèli tam jâpilnveido skaidras naudas norèæinu kontrole.
Saeimâ 1994. gadâ pieðemts Operatìvâs darbìbas likums, tiek izstrâdâts jauns Kriminâlkodekss, Kriminâlprocesa kodekss, Administratìvâs atbildìbas kodekss. Plânots izstrâdât Sodu izpildes kodeksu. Konkrèti plânots pastiprinât kriminâlsodus par vardarbìgiem noziegumiem, ìpaøi - ar øaujamieroàu un sprâgstvielu pielietoøanu.
Kopø 1994. gada oktobra aktìvi darbojas parlamenta apstiprinâta Noziedzìbas novèrøanas nacionâlâ padome ar Kriminoloåisko pètìjumu centru. To darba efektivitâtei bútiski panâkt, lai teorètisko pètìjumu rezultâti tiktu izmantoti konkrètos profilakses pasâkumos.
Noziedzìbas novèrøanâ svarìgu lomu vajadzètu ieðemt pasâkumiem, kas vèrsti uz sodu izcietuøo personu atgrieøanos sabiedrìbâ. Lai novèrstu recidìvismu, darbu sociâlajâ adaptâcijâ nepiecieøams uzsâkt jau soda izcieøanas vietâs (sk. arì nodaîu par mazaizsargâto iedzìvotâju grupu integrâciju):
1) nepiecieøams humanizèt soda izcieøanas vietas, garantèjot ieslodzìto fizisko droøìbu, veselìbas saglabâøanu, cilvèktiesìbu ievèroøanu;
2) nepiecieøams celt ieslodzìto izglìtìbas lìmeni, kâ arì radìt iespèjas apgút specialitâti, kurâ pèc atbrìvoøanâs bútu iespèjams atrast darbu;
3) pèc iespèjas jâveicina sociâli derìgo kontaktu saglabâøanu ar åimeni, tuviniekiem, draugiem, darba kolèåiem; tas atvieglotu adaptâcijas procesu pèc ieslodzìjuma;
4) jâsniedz precìza aktuâlâ informâcija par iespèjâm saðemt daýâda veida palìdzìbu pèc atbrìvoøanâs;
5) organizèt darba iespèjas ieslodzìjuma vietâs, uzsverot darba lomu, kâ arì lai radìtu iespèjas uzkrât nopelnìtos lìdzekîus dzìves uzsâkøanai pèc atbrìvoøanâs;
6) ar sociâlo darbinieku, psihologu un psihoterapeitu palìdzìbu veikt ieslodzìto psihodiagnostiku, turpinot darbu grupâs vai individuâli, veicinât sociâli pieðemamas saskarsmes apgúøanu, uzvedìbas korekciju un vèrtìbu orientâciju maiðu;
7) uzturèt pastâvìgus kontaktus ar paøvaldìbu, no kuras persona apcietinâta, apkopot informâciju par iespèjamâm grútìbâm sociâlo un nodarbinâtìbas jautâjumu risinâøanâ pèc personas atbrìvoøanas no soda izcieøanas vietas.
Lai Latvija nostiprinâtos kâ tiesiska valsts, nepiecieøams turpinât jau iesâktâs reformas tiesìbsargâjoøâs iestâdès. Tas savukârt vairos sabiedrìbas uzticìbu øìm iestâdèm un paâtrinâs kriminogènâs situâcijas uzlaboøanos. Arì sabiedrìbai jâspèj pârvarèt bailes un jâðem aktìva lìdzdalìba savas droøibas nostiprinâøanâ.